Draudzīgi saspiedāmies uz starta piebraucamā ceļa un tad jau varējām doties mežā. Neskatoties uz sauso mežu, tomēr daudziem sanāca tā kārtīgi saslapināties :D
Kāds šodien teica: "Kāpēc man atkal jāskrien pa to ceļu? Jau trešo reizi šo pavasar?" ... Bet tiem, kam nešķita, ka šeit jau visu zin no galvas, noteikti bija interesanti un arī apvidus nelika vilties!
Kā jau katru gadu, ievu ziedēšanas laikā, ir patīkami atvēsinoši laika apstākļi, kas ļauj vēlreiz novērtēt, cik patīkami tomēr ir tad, kad ir silts, vasarīgs laiks un nelīst lietus. Tomēr tiem, kas skrēja mežā ātri, gan jau nemaz nešķita tik slapji un auksti ;)
Īsāko distanču skrienamība lika domāt, ka šodien tāda pastaiga vai piepilsētas sprints vien būs, bet tiem, kam bija jāskrien līdz kartes tālākajam galam, sanāca arī orientēšanās pa grūtāku apvidu ... labi, ka, negaidīti uznākušais lietus, putekļus bija noskalojis.
