PČ – atskats

Nedaudz jāatskatās uz aizvadīto. Individuālos startus daudz neanalizēšu, bet kopumā esmu apmierināts ar iegūtajiem rezultātiem. Godīgi sakot pavasarī es vēl nebiju pilnīgi pārliecināts, ka patiešām būšu daļa izlases čempionātam mājās. Trenējos jau, protams, visu laiku, bet situācija skolā tajā brīdī bija tāda, ka nevarēju pilnvērtīgi trenēties. Jūnijā gan tas viss mainījās un, kā jau iepriekš minēju, pēdējos divus mēnešus aizvadīju tikai domājot par PČ Latvijā un tieši šīm sacensībām tika pakārtots pilnīgi viss.

Lielu uzmanību veltīju sprinta distancei, kuru pēdējos gados biju atstājis novārtā. Pavisam vienkārša patiesība – skrienot daudz sprinta treniņus tiek uzlabota sprinta meistarība. Tas bija arī viss ko darīju un pēdējo 6 nedēļu laikā veicu 15 sprinta orientēšanās distances. Tieši tāpēc esmu apmierināts ar iegūto 22. vietu, jo iepriekšējos gados Pasaules Kausa posmos parasti neizdevās pat tikt finālos.

Vidējai distancei meklēju Kurzemes Siguldu. Treniņi stāvajās Vipēža kartes nogāzēs un Kalvenes gravās noteikti nāca par labu. Domāju, ka tie treniņi bija pat skarbāki par pašu čempionāta distanci. Ar iegūto 23. vietu varbūt neesmu pilnībā apmierināts, taču tas līdz šim ir mans labākais individuālais rezultāts meža distances un lielu distances daļu vēl atrados top15, kas norāda, ka ir vēl rezerves un jāturpina tikai strādāt.

Stafete laikam bija tā, kura neatstāja vienaldzīgu nevienu. Ilgi izdevās konkurēt ar Pasaules labākajā komandām, taču beigās nedaudz pietrūka. Grūti pateikt vai varējām kā komanda izdarīt kaut ko labāk. Pēdējā garajā etapā, kad pārējās komandas mani noķēra, man īsti nebija ko likt pretī pārējo grandu ātrumam. Uzreiz pēc finiša, protams, bija paliela vilšanās, jo iespēja taču bija. Neskatoties uz iegūto rezultātu ieguvu milzīgu atbalstu pēc sacensībām, kad daudzi pateicās par cīņu un piebilda, ka šīs esot bijušas labākās orientēšanās sacensības kādas jebkad redzētas. Tas motivē un jebkurā gadījumā ir patīkami būt pirmajam latvietim, kurš pēdējā etapā izvirza komandu kādā brīdī sacensību vadībā.

Grūti pateikt, kad Latvija atkal rīkos augstākā līmeņa orientēšanās sacensības, bet bija patiess prieks būt vienam no izlases sportistiem. Paldies OK Saldus biedriem un pārējiem, kuri vēroja čempionātu un juta līdzi gan klātienē, gan pastarpināti! Paldies Saldus novada pašvaldībai un sveicieni Elgai! Domāju, ka jāpasaka paldies arī pārējiem, kuri tika iesaistīti sagatavošanas periodā – Ivariņam par Nissanu treniņos pirms čempionāta! Andrim par mašīnu, lai varētu sevi pamocīt Milzkalnē! Dainītim, kurš vienmēr ir gatavs izlīdzēt! Ainišam un Lindai par naktsmājām Siguldā! Emīlam par sparingu treniņos, punktu likšanu, treniņu plānošanu un šofera pienākumiem 2 mēnešu garumā!

Citādi ceturtdien 18.00 piedāvāju nelielu aktivitāti Kalnsētas ielā 6-1. Īsa sprinta distance, kuru droši var veikt ātri, lēni vai neveikt vispār. Pēc tā neliela pasēdēšana, pagrillēšana un kaut kā cita neveselīga apēšana.

Kas tālāk? Jāpacīnās par titula aizstāvēšanu LČ stafetēs!

/Rūdis