Sezonas noslēgums Šveicē
Pēc Zviedrijas čempionāta turpināju aktīvi gatavoties Pasaules kausa pēdējam posmam Šveices pilsētiņā Aarau. Nekāda baigā treniņplāna nebija, bet zinot gaidāma apvidus specifiku, skrēju dažus vērtīgus intervālu treniņu pa asfaltu un meža takām, kā arī dažas, garākas orientēšanās distances, cenšoties skriet sacensību tempā. Apvidus šajos treniņos bija pilnīgi neatbilstošs gaidāmajam Šveicē, bet centos “imitēt” to kā es gribētu skriet PK laikā. Aizvadīju patiešām labu mikrociklu (iespējams jēdzīgāko?) un pārliecināts varēju doties uz Šveici.
Uz vietas dzīvoju kopā ar Krievijas sportistiem un igauņiem, kuri bija noīrējuši kaut kādu nedaudz vecu skautu nometnes māju. Nebija baigais hotelis, bet bija pilnīgi ok. Gulta, duša, virtuve un galvenais, ka pa lēto. Piektdienā aizbraucām un modeli un biju nedaudz pārsteigts, jo vecās kartes neliecināja, ka mežs varētu būt tik drausmīgs – tieši pie zemes viss vēl zaļš. Nepārspīlējot tas bija līdzīgs, piemēram, “Līkajam” un daudzviet par sliktāk, jo pa zemi aug daudz tādu dzeloņu vīteņi, kuros vispār nevar paskriet, jo ķeras kājas. Pat baltais mežs bieži nepārāk skrienams. Citādāk ļoti izteikts ceļu tīkls. Pēc treniņa kājas saskrāpētas un asinīs… Nospriežu, ka mačā būs bez žēlastības jāvelk cauri visam un galvenais cīnīties līdz galam.
Mačs sestdienā. Laikapstākļi ideāli – 15 grādi un saule. Iesildos, jūtos labi – jāvelk tikai. Šoreiz vienā starta laikā startē divi cilvēki, jo distance sākumā sadalīta divos apļos un vēlāk beigu daļā vēl viens izkliedes “taurenis”. Starts un skrienu uzreiz ātri. Karte. Pirmo paņemu labi, bet nepārliecinoši ņemu nākošos punktus 2., 3., 4. Tālāk gan uzņemu labu ritmu un turpinu skriet ātri un tīrāk. Cenšos visu laiku fiziski nedaudz “uzspiest”, nedomājot par to vai pietiks spēka beigām vai nē. Ņemot vērā, ka pielietota izkliede un startē divi cilvēki reizē, mežā ir daudz skrējēju vienlaicīgi, bet ir grūti saprast uz kuru kp katrs skrien. Par to arī nedomāju un koncentrējos uz savu etapu veikšanu. Pēc 20.kp sāku just nogurumu, jo nav vairs tā asuma un arī ātrumu noturēt paliek grūtāk. Veicu tizlu variantu 22.kp un tad vēl kļūdos taurenī. Lieki un galīgi nevajadzīgi. Neko darīt. Atlikušus pašas beigas un jāmēģina atstrādāt cik nu spēka palicis. Finišēju un arēnā atmosfēra ir forša – pietiekoši daudz līdzjutēju. Beigās izcīnu godpilno 23. vietu aiz sevis atstājot pietiekoši daudz vērā ņemamus uzvārdus. Pirmie izcīnīties PK punkti un pirmo reizi zem 10min aiz uzvarēta augstākā līmeņa mačos. Forši. Protams, bija arī kļūdas (daļa no tām galīgi nevajadzīgas) un to skaitu vajadzēja samazināt, bet prieks par to, ka biju patiešām spējīgs skriet ātri lielāko distances daļu. Kaut kur tomēr ir jāsāk un šis bija stipri labāks starts, ja salīdzina ar bezcerīgajiem iepriekšējiem mēģinājumiem startēt Pasaules kausā.
Nākošajā dienā sprinta B-fināls. Karte. A-finālā skrien top40 labākie Pasaules kausa kopvērtējumā. Es tāds neesmu. Pagaidām. Sprintam gatavošanās procesā nepievērsu nekādu uzmanību, jo galvenais starts bija garā distance. Uztvēru to vairāk kā treniņu. Sprintu pieklājīgi var noskriet arī balstoties tikai uz fizisko bāzīti. Noskrēju īstenībā labi un ieguvu 5. vietu B-finālā. Pat A-finālā nebūtu palicis pēdējais (distances bija vienādas). Pēc tam gan analizējot secināju, ka priekš sprinta kļūdās bija nedaudz par daudz (30-40sek sprintā ir par daudz), bet tas tāpēc, ka nebiju skrējis nevienu sprinta treniņu. Ātrums toties bija labs!
Kas tālāk? 2016. gada sezona praktiski ir beigusies un lēnām jau sākas gatavošanās nākošajai sezonai. Prātā jau ir dažas idejas kā papildināt treniņprocesu, lai kļūtu labāks un nostabilizētu savu sniegumu. Novembra sākumā plānoju būt Latvijā, lai patrenētos Kurzemes mežos tieši priekš woc2017 Igaunijā. Tālāk tikai uz priekšu.