Zviedrijas čempionāts I daļa.
Pēdējās divas nedēļas nogales pavadīju piedaloties Zviedrijas čempionātā jeb SM (Svenska mästerskap). Vispirms no 17-18. septembrim bija garā distance un no 23.-25. septembrim vidējā un stafete. Sacensības notika Zviedrijas dienvidos Blekingē. Tīri ģeogrāfiski augstums sanāk līdzīgi kā starp Možeiķiem un Šauļiem – tādas Leišos.
Īsumā par SM. Rudens kulminācija Zviedrijā pēc kuras nopietni mači vairs nav un sezona elitniekiem praktiski beidzas. Protams, startē visi labākie zviedri un daži Zviedrijā dzīvojoši/strādājoši ārzemju sportisti (arī es). Īpaši nopietni gatavojas tie zviedri, kuri netika izvēlēti pārstāvēt izlasi kādā no čempionātiem. Tad tagad viņiem ir īstais laiks sevi pierādīt un parādīt, ka izlases vadība kļūdījās. Man īsti nepatīk salīdzināt mačus un čempionātu, bet kā kluba vadītājs teica, tad, piemēram, top20 SM vidējā distancē ir ļoti tuvu pasaules līmenim.
Arī organizatoriski viss ir augstākajā līmenī – karantīna pirms starta, finiša iekārtojums, visiem dalībniekiem dalības maksā ir iekļautas pusdienas un kafijas talons.
Vispirms garā distance. Sestdienā kvalifikācija. No 109 dalībniekiem finālā tiek 42 cilvēki. Dalībnieki tiek sadalīti kvalifikācijas grupās (šoreiz 3 grupas) un finālā no katras grupas tiek 14 labākie. Apvidus ne tas skaistākais priekš Zviedrijas standartiem. Zemē mētājas daudz zari no mežistrādes darbiem. Mežs jaukts – skabāržu audzes (ļoti ātri skrienamas), egļu audzes, kāds izcirtums, daudz atēnotas teritorijas, izvešanas ceļi utt. Dažādas pakāpes jaunaudzes, zaļie ļoti slikti skrienami. Kopumā maz akmeņu un klinšu, bet dažviet ir akmeņaina zeme, kura ir praktiski neskrienama un nosegta ar lapām, tā kā jāuzmanās, lai nesatraumētos.
Vēl dažas nedēļas pirms fiziskā forma bija pilnīga katastrofa – formas vispār nebija, bet ar katru nedēļu tā nedaudz uzlabojās un tieši čempja nedēļā es sāku justies labi par ko bija liels prieks. Ieraudzīju savu kvalifikācijas grupu un secināju, ka tikšana finālā nav grūta, bet tāpat pret darbu jāattiecas atbildīgi.
Mača dienā viss labi – beidzot patīkami laikapstākļi, apvidus man der. Jāvelk tikai. Karte. Starts un iesāku ļoti labi – uz pirmo kp otrais laiks. Tālāk skrienu normāli, bez stresa. Sajūtas un ātrums nav baigi labās, bet pilnīgi pieņemamas. Sačakarējos pirmajā garā etapā. Biju jau izplānojis, ka iešu taisnāk gar aizliegto lauku, pāri baltajam kalnam uz ceļu krustojumu uz kuru es arī aizskrēju. Sāku skriet ārā no 6kp un liekas, ka būs labāk apskriet pa ceļu – protams, ka tā nebija labāk. Uz 10kp īsti nesapratu situāciju un paskrēju tieši garām punktam. Uz 11.kp atkal mainu jau izlemto variantu. Vajadzēja nedaudz vairāk pa kreisi gar mūri uz ceļu. Uz 12.kp ieeja bija daudz sliktāka nekā plānots. Baltais nebija tik balts cik iepriekš distances laikā.
Finišēju kā līderis un beigās kvalificējos finālam kā septītais savā grupā. Kļūdās kādas 3,5min kas ir par daudz. Finālā ceru uz labāku tehnisko sniegumu. Pārāk daudz laiku zaudēju pieņemot lēmumu mainīt izvēlēto variantu garajos etapos, kaut arī biju izvēlējies labus variantus. Vismaz fiziski jutos normāli salīdzinot ar bezcerīgajām iepriekšējām nedēļām.
Garās fināls. Klasika – 17,3km. Karte. Ņemot vērā pašreizējo fizisko kondīciju un to, ka augustā praktiski neesmu trenējies, tad bija normāls skrējiens. Pēc kvalifikācijas nolēmu, ka finālā garos etapus variantus nemainīšu un realizēšu izvēlēto. Skrienu labi, garos etapus veicu labu, kļūdos kādu īsāku etapu, bet kopumā cīnos. Līdz skatītāju etapam biju skrējis labi (starp 9.kp un 19.kp ieskrējos labā ritmā) un varēju pacīnīties pat par 15. vietu. Bet tā nenotika, jo pēdējā cilpā palika tiešām ļoti smagi un grūti. Ātrums vairs nebija nekāds un ļoti grūti bija koncentrēties uz orientēšanos. Pēdējā cilpā atstāju kādas 1,5-2min un finišēju 19. vietā, 12min aiz līdera, kas īstenībā nav nemaz slikti ņemot vērā kā pagāja vasaras otrā puse. Finišēju pārguris. Kopumā esmu apmierināts ar savu sniegumu. Pēc distances secinu, ka šī bija pirmā garā distance kad distances laikā nepalika grūti psiholoģiski. Bieži vien ir tā, ka pēc skrietām 60-70min var redzēt, ka distance ir vēl ļoti gara un, ja neiet baigi labi, tad ir grūti sagaidīt beigas. Šoreiz tā nebija par ko tiešām prieks. Ir jāspēj mobilizēties šīm 90-120min un katrs etaps jāveic pēc kārtas maksimāli labi.
Turpinājumā par vidējo distanci un stafeti.